5 labākie pļaušanas padomi veselīgam zālienam
Pļaušana var būt kas vairāk par vien kosmētisku procedūru. Pareizi veikta tā var ievērojami veicināt zāliena kopējo veselību un noturību. Aplūkojiet mūsu labāko pļaušanas praksi nevainojamam mauriņam.
Pareiza pļaušana var palīdzēt tikt galā ar nezālēm, pārstrādāt barības vielas un veicināt dziļo sakņu veidošanos. Labākā pļaušanas prakse ir atkarīga no gadalaika, laikapstākļiem, zālāja šķirnes un kopšanas intensitātes. Lūk, daži punkti, ko apsvērt.
1. Pamatu pamats: ass, pareizi uzstādīts pļāvēja asmen
Truls asmens vai – vēl sliktāk – otrādi uzstādīts asmens nesniegs kvalitatīvu pļāvumu. Tas ne tikai liks zālienam izskatīties noplukušam, bet savainotie zāles stiebri kalpo arī kā plašāks ieejas punkts kukaiņiem un slimībām, – tā saka Lorija Trenholma (Laurie Trenholm), Floridas universitātes pilsētu velēnas speciāliste. Kvalitatīvs pļāvums ar asu asmeni nodrošina pievilcīgu, vienmērīgu izskatu un daudz veselīgāku zālienu.
2. Pareiza apiešanās atbilstoši zālāja šķirnei
Katrai zālāja šķirnei ir savs vēlamais augstums. Trenholma apgalvo, ka zāles šķirnes noskaidrošana un ieteicamā pļaušanas augstuma atrašana var palīdzēt iegūt veselīgu, zaļojošu mauriņu.
"Ideālais pļaušanas augstums ir atkarīgs no zāles šķirnes lapu izmēra. Smalkāku stiebru zāli var pļaut īsāku, savukārt platāku lapu šķirnēm labāk patīk nedaudz lielāks garums," tā Trenholma. St. Augustine zāles šķirne ir platlapu sugu garuma augšgalā un vislabāk zaļo 3,5 līdz 4 collu garumā, savukārt Centipede zāles šķirni, kas aug ciešāk pie augsnes, var atstāt vien 1 līdz 2 collu garumā.
3. Tad kāds ir pareizais pļāvēja platformas augstums?
Zāles šķirne ir noteicošais faktors, bet tas nebūt vēl nav viss. Pļaušanas zelta likums, ko noder paturēt prātā, ir vienā pļaušanas reizē nenopļaut vairāk par trešdaļu zāles stiebru audu.
Īsākam mauriņam bieži jāsaskaras ar lielāku nezāļu problēmu, jo zāles segums nav tik biezs, ļaujot gaismai vairāk sasniegt augsni un nezāļu sēklām uzdīgt. Savukārt, ja ļausiet zālienam pārāk ataugt un tad to ievērojami nopļausiet, tas var radīt zālei lielu slodzi, liekot tai pārvietot barības vielas no sakņu sistēmas, kas degradē saknes un laika gaitā rada retāku, neveselīgu mauriņu, stāsta Klints Volcs (Clint Waltz), Džordžijas Universitātes velēnas paplašinājumu speciālists. Regulāri pļaujot zāli īsāku par šķirnei ieteicamo garumu, var panākt šādu pašu efektu.
Labākā doma ir saglabāt vienmērīgu pļaušanas augstumu visā gada garumā – vienkārši atstājiet pļāvēja augstumu iestatītu zāles šķirnes ieteicamajā līmenī.
4. Laiks: Pļaujiet ar nepieciešamo intervālu
Tam ir sava jēga: ja jūsu zāliens tiek labi mēslots un laistīts vai ja tas ir augšanas aktīvajā posmā, var būt nepieciešams to pļaut divreiz nedēļā. Ja zālei ir iestājies miera periods, var būt iespējams, ka pļaušana nemaz nav vajadzīga. Un, ja zāle cieš no sausuma, to nav nepieciešams pļaut vispār – pat pārvietošanās pa mauriņu var radīt tam kaitējumu.
Turieties pie padoma vienā reizē nekad nenopļaut vairāk par trešdaļu zāles stiebru audu. Ja zāliena vēlamais augstums ir 2 collas, to nepieciešams pļaut, kad tas ir 3 collu augstumā.
5. Ko darīt ar nopļauto zāli?
Ja pļaujat regulāri un neveidojas lieli zāles kušķi, atstājiet nopļauto zāli turpat uz zāliena – tajā ir daudz barības vielu, ko mauriņš var lietderīgi izmantot. Noteiktā apjomā arī lapas var pārstrādāt mulčā un atstāt augsnes pabarošanai.